Tagad jūtos kā stāvam tramvaja pieturā, bet tas nenāk. Kaut kur kavējas ilgi.
Nenāk, un šaubos, vai nāks.
Atliek izņemt no somas saņurcītu papīra lapiņu, noasināt zīmuli un rakstīt:
"Tevi gaidīju. Ceļa malā, agrā pavasara rītā, nelielā salā."
Paraksts - Es.
Varbūt atnāks vēlāk, un iztuntulēs veča ar sirmsirmiem matiem, pacels lapiņu, pasmiesies.
Varbūt vispār neatnāks. Un aizpūtīs vēstuli vējš uz zivju paviljonu, kur apkopēja to pieskaitīs citām tūkstoš tādām pat lapiņām.
Nākamreiz braukšu ar trolejbusu, tie nākot biežāk. Pasmiešos.
