Pavasarim vajadzēja atnākt dzeltenam, zeltaini saulainam, atnāca lietus un mākoņu pelēks. Vēl jau būs zaļo lapu un pumpuru jūra, bet izturēt, vajag mācēt izturēt.
Šķiet laiks ir apstājies savā steidzīgumā, dienas turpina skriet, izlaidums tuvojas, bet liekas tik ļoti lēnām, bet patiesībā ātri, ātri. Jā, apstājies savā steidzīgumā.
Gribētos rakstīt par dzīvesprieku un sapņiem, par jaunām cerībām un labām domām, bet sanāk tikai pretīga činkstēšana, kas vienureiz sākta, ir tik grūti apklusināma.
Rīts esot gudrāks par vakaru, ceru, ka arī labāks.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru