Pēc saldas kafijas, kas piemāna miegu, tāpat paliek rūgtums.
Šoreiz kafijas biezumi nākotni nesaka, jo varbūt nav nemaz, ko parādīt
Kur palika tas prieks, tā laime un cerība, ko zvaigznes vēl nesen solīja? Kur jaunais, kur vēsmas un satraukums?
Apmaldījās zvaigžņu tālajos ceļos. Neatnāca, paklupa, nobījās.
Zvaigzne, nesoli man nākamreiz tik daudz, var sanākt nokrist un sadegt, un citam, ne man, vēlmi piepildīt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru