Ja man vajadzētu izvēlēties analizēt dzeju vai epifānijas, es izvēlētos raudāt. Es izvēlētos teikt melus par slimu kaķi vai sāpošu vēderu.
Varbūt pie vainas ir nepārvarama vēlme pēc čipsiem, varbūt - kas cits, bet es zinu vienu - es saprotu neko.
Es gribu priecāties par dzīvi, par atkusni un labiem draugiem, par dziesmām un dejām, un liepziedu tēju.
Es gribu smaidīt un saņemt smaidus, ielikt tos kabatā un slepeni, pavisam klusiņām nest tos mājās.
Es gribu acu skatienus un skarbus vārdus, es gribu negribēt.
Gulta patlaban izklausās pavisam jauki. Sega, spilvens un miegs.
Varbūt pie vainas ir tetovējumu veikals, varbūtās gaišzilās acis, bet šodien es jūtos savādi.
Un tauriņš zemestrīces laikā arī jūtas savādi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru